Mantra Интарс Бусулис

Kas bija vakar, pirms mēneša, gada?
Mēģinām atcerēties atkal
Un mums atkal neizdodas
Toties šodien par rītdienu prieks ir neviltotsKas bija vakar, pirms mēneša, gada?
Mēģinām atcerēties atkal
Un mums atkal neizdodas
Toties šodien par rītdienu prieks ir neviltots
Plāni, kā jau katram mums ir vairāki viss būs
Uzcelt māju, iestādīt koku, nosist čūsku
Turpinām darīt, kā līdz šim, ka neierūsam
Bet brīnāmies — kāpēc jaunus iespaidus neiegūstam?
Drosme sapņot, bailes darīt
Rītdien viss jau saplānots, tad labāk parīt
Ķeramies klāt, bet atmetam, jo nesanāk
Līdzīgi, kā ar roķeni uz estekādes
Tikko es kā grūtības sastopu, bez liekas domāšanas padoties grasos
Tikko es kā padoties grasos, izdzirdēsi kādu balsi man sakot
Nevar būt tā, ka tu kaut kur ej un nekur nenonāc
Katrs ceļš ir reiz sākts tā, kā stāsts
Uzausi zābakus tu deviņjūdžu un dodies tālāk
Atklāt sev, to kas vēl neatklāts
Ja man kāds lūgtu noraksturot sevi, kas es būtu
Kosmonauts vai grāmatvedis?
Profesija tā kā rinda ordeņu pie krūts
Bet vēl tik daudz nav redzēts un daudz kur vēl nav būts
Ceļš nav grūts, grūtāk ir to iesākt
Pārvarēt bailes, iekams bailes pāri man tā vietā
Vai es maz atcerēties spēju savu pirmo vārdu
Pirmos soļus pirms es jau skrēju ar pieri stenderē
Nogaršoju bezmaz visu tabulu Mendeļejeva
Bet vai tas mani apturēja, protams, ka nē
Varbūt tikai čakarēja
Ir četras debess puses, redzu tikai ziemeļus
Palūkojos apkārt, izkustinu kakla skriemeļus
Jo galvā tak ir smadzenes un nevis ķieģeļi
Izmantot šo potenciālu, ko kāds ir iedevis
Tikko es kā grūtības sastopu, bez liekas domāšanas padoties grasos
Tikko es kā padoties grasos, izdzirdēsi kādu balsi man sakot
Nevar būt tā, ka tu kaut kur ej un nekur nenonāc
Katrs ceļš ir reiz sākts tā, kā stāsts
Uzaus zābakus tu deviņjūdžu un dodies tālāk
Atklāt sev, to kas vēl neatklāts
Atklāj sev, to kas vēl neatklāts!
Atklāj sev!